Savas saknes pētot

Dzimtas apzināšanas iemesli un laiks, kad radu rakstu šķetināšana kļūst aktuāla, katram ir savs. Ar ko sākt pētniecisko darbu, kurp doties un ar ko rēķināties? Devos uz sarunu pie demogrāfa Ilmāra Meža.


“Starta komplekts”


Sākotnēji vērtīgi apzināt savu ģimeni un paplašināto ģimeni – noskaidrot vecāku, vecvecāku vārdus, uzvārdus, dzimšanas gadus (derēs arī aptuvens), un svarīgākais – dzimšanas vietas, kas dos informāciju par to, kādā draudzē meklējamais cilvēks ir reģistrēts. Visbiežāk pagasta nosaukums, kur cilvēks dzimis, būs arī viņam piederīgās draudzes nosaukums, bet internetā (google meklētājā) var noskaidrot gadījumos, ja tie atšķiras. Līdz ar to, zinot draudzi, mēs varam uzmeklēt baznīcu grāmatas, kur būs dati par mums meklējamo radinieku.


Visbiežāk par saviem vistuvākajiem pamata datus mēs zinām paši vai varam uzzināt, pajautājot saviem radiniekiem, paziņām, viensētās nereti arī kaimiņi ir vērtīgs uzziņas avots. Tāpat bieži pie fotoalbumiem vecvecāki noglabājuši arī personīgus dokumentus – vēstules, Latvijas brīvvalsts laika pases, dzimšanas un laulības apliecības – arī šie pavedieni var palīdzēt uzzināt pašu minimumu tālākas dzimtas pētīšanai. Kāda fotogrāfija otrā pusē var glabāt parakstu ar gadu un vietu, arī to ir vērts piezīmēt.



LATVIJAS VALSTS VĒSTURES ARHĪVS


Lai nenākas piedzīvot vilšanos, jāzina, ka, ierodotries Latvijas Valsts Vēstures arhīvā informācija, kas saglabāta, būs pieejama pēc apdzīvotajām Latvijas vietām, pagastiem un pilsētām konkrētos gados, tāpēc dzimšanas vieta (kas bieži ir tā pati, kur cilvēks dzīvojis) ir svarīgs fakts izpētes sākumam.

Arhīva darbinieki nevarēs palīdzēt, ja atnāksi un teiksi, ka vēlies uzmeklēt visu par savu tēvoci, kas dzimis Vidzemē. Nederēs arī nosaukts tikai konkrēts vārds un uzvārds.

Tāpat būtu jāzina precīzi, ka vēlies izpētīt, piemēram, tautas skaitīšanas lapas, adopcijas lietu, baznīcas grāmatas, konkrēta pagasta fondu (par konkrētu dzīvesvietu visa pieejamā informācija), kurā var atrast arī meklējamo radinieku.


Cik seni dati atrodami? Te uzkrāti vairāk kā seši miljoni dokumentāro liecību par vēsturiskajiem notikumiem, politiskajiem procesiem, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi Latvijas teritorijā laikposmā no 1220. līdz 1945. gadam.


Kādu informāciju te var uzzināt? Latvijas Valsts vēstures arhīvs ir vecākais no Latvijas arhīviem un tajā tiek glabāti senākie dokumenti – pergamentu kolekcija, muižu un dvēseļu revīziju materiāli, baznīcu dokumenti u.c. Jaunākie Latvijas Valsts vēstures arhīvā uzkrātie dokumenti aptver Latvijas Republikas neatkarības periodu (1918-1940), kā arī Vācu okupācijas laiku (1941-1945). Vēl arhīvā ir arī Latvijas Republikas pirmo pasu oriģināli, gadījumos, kad pilsoņi tās ir mainījuši uz jaunām.


Ir divi lieli avoti, kas noder dzimtas koka pavedieniem Latvijas Valsts Vēstures arhīvā - 1935. gada tautas skaitīšana un 1941. gada augusta/septembra tautas skaitīšana, kā arī Rīgas un Jūrmalas mājasgrāmatas. No šīm tautas skaitīšanām arhīvā pieejamas precīzas kartītes par katru personu, kas dzīvoja Latvijā 1935. un 1941. gadā. Tajās var atrast cilvēka vārdu, uzvārdu, dzimumu, dzimšanas gadu, vecumu, ticību, tautību, nodarbošanos, dzīves vietu, vai uz to brīdi cilvēks ir precējies vai neprecējies. Diemžēl nav saglabāti dati ne no 1930., 1925., ne 1920. gada tautas skaitīšanas. Baznīcgrāmatas un muižu revīzijas ir lasāmas arī internetā.


Kā pētīt datus arhīvā? Pirms dodies uz Slokas ielu 16 Rīgā, vērtīgi zināt, ka ir divas ēkas, kur sev nepieciešamos datus varētu meklēt. Jaunākajā ēkā ir Latvijas okupācijas laika materiāli no 1940. gada, bet otra ir vēsturiskā ēka, kur meklējama informācija par laiku pirms 1940. gada.

  • Ierodoties arhīvā pirmo reizi, būs jāaizpilda veidlapa, kas ļaus reģistrēties kā apmeklētājam, aprakstot arī savu mērķi datu izpētei.

  • Tad darbiniekiem varēsi pasūtīt sev interesējošo lietu. Svarīgi! Nepieciešamos dokumentus saņemt pētīšanai būs iespējams tikai pēc trim dienām, tāpēc tiem, kas nedzīvo Rīgā, labāk ir nosūtīt e-pastu un pārliecināties arī piezvanot, ka pēc trim dienām tiešām darbinieki būs sameklējuši nepieciešamos materiālus. Pieejami pētīšanai tie būs mēnesi pēc darbinieku atrašanas.

  • Kad materiāli pieteikti un trīs dienas pagājušas, vari nākt tos pētīt. Pirms izsniegšanas arhīva darbinieks lūgs nosaukt vārdu, uzvārdu un to, kādi dokumenti pasūtīti.

  • Izsniegtos dokumentus var pētīt tikai uz vietas, arhīva darba laika ietvaros. Tas ir bez maksas, gluži kā lasīt grāmatas bibliotētēku lasītavās.

  • Ja nepieciešams, par maksu uz vietas iespējams ieskenēt vai kopēt oriģinālos dokumentus, tomēr arī tas nebūs iespējams uzreiz. Arī šo pakalpojumu veic pāris dienu laikā, darbinieki nokopē un atkal tikai pēc trim dienām būs iespējams saņemt kopiju. Tāpēc visērtāk ir nepieciešamo nofotografēt - tas ir atļauts.


BAZNĪCU GRĀMATAS


Cik seni dati atrodami? Par cilvēku dzimšanu, laulībām un miršanu, parasti no 1835. gada līdz aptuveni 1905.-1907. gadam. Dažās draudzēs ir arī senākas ziņas, tāpat senākas ir arī muižu revīzijas, kas gan ir saglabātas tikai daļēji.

Kādu informāciju te var uzzināt? Kristītās personas vecāku vārdu, uzvārdu, kūmu (jeb krustvecāku) vārdu un uzvārdu. Un šādi dati var palīdzēt uzmeklēt arī šī kristāmā bērna vecāku laulību reģistrācijas ierakstu, kas noved pie bērna mammas pirms laulību uzvārda.



NOVADU DZIMTSARAKSTU NODAĻAS


Cik seni dati atrodami? Te meklējami baznīcu grāmatu dati no 1920., 1930. gadiem, kad vēl baznīcās reģistrēja laulību. No 1940. gada baznīcu loma mazinājās, laulības reģistrēt uzņēmās dzimtsarakstu nodaļas, tāpēc šādi dati tur ir pieejami dati. Te gan lielu lomu spēlē cilvēcīgais faktors – datus būs iespējams uzzināt vien tad, ja darbinieki būs atsaucīgi, jo izsniegt vēsturiskos datus nav dzimtasarkstu nodaļu darbinieku papildus pienākums.



ELEKTORINISKĀS IESPĒJAS


Tomēr visērtāk, iespējams, ir sākumā izpētīt elektroniski pieejamo informāciju. Latvijā mēs esam priviliģēti ar to, ka liela daļa datu, kas atrodama Latvijas Valsts Vēstures arhīvā ir ieskenēta, līdz ar to fiziski doties uz arhīvu nemaz nevajag. Adresē http://www.lvva-raduraksti.lv/ iespējams piereģistrēties un iegūt datus par sev vēlamo personu. Arī baznīcu grāmatu arhīvu te iespējams atrast, bet tikai līdz aptuveni 1907-09. gadam. Jaunākas grāmatas gan tur ieskenēti nebūs.


Tomēr ir kāda lieta, ar ko jārēķinās. Zinot, ka vecvecāki dzimuši, piemēram, Durbes pagastā, šajā vietnē piedāvās gana daudz gada grāmatu, kurām būs jāiet pacietīgi cauri, lai atrastu meklējamo cilvēku. Sistēma diemžēl neparedz ierakstīt meklētājā konkrētu vārdu un uzvārdu, nodrošinot tūlītēju sev interesējošo dokumentu atlasi. “Šādas sistēmas izveidei nepieciešams daudzu gadu desmitu ilgs darbs simtiem cilvēku,” stāsta demogrāfs, iedrošinot, ka mazajās lauku draudzēs gadā dzima ap simts cilvēkiem, tāpēc nobīties no neaptverami liela informācijas apjoma nevajag. Un pacietība noderēs.


Tāpat var noderēt vietne www.periodika.lv, kur bez maksas, vien reģistrējoties un meklētājā ievadot nepieciešamo frāzi, pieejami ieskenētu avīžu materiāli gan no Latvijas laikiem, gan 19. gadsimta beigām, kad avīžu lieta kļuva mūsu valsts teritorijā izplatīta. Var gadīties, ka teksti būs vācu valodā, bet visbiežāk tie būs latviski. Tāpat, ja meklē Jānis Bērziņš, rēķinies, ka meklētājs var atrast ne to Jāni Bērziņu, kas interesē, tāpēc šī vietne noderīgāka būs tiem, kas meklēs cilvēku ar mazāk izplatītu vārdu, uzvārdu. Šī vietne var būt vērtīga arī tad, ja nav nekādas nojausmas un nav kam pajautāt, kur un kad dzimis meklējamais radinieks.


“Var gadīties uziet rakstus par to, ka kāds tavs radinieks krogā sakāvies, pakļuvis zem zirgu pajūga un ticis slimnīcā, par citu var lasīt bēru izvadīšanas sludinājumus, vēl par kādu ziņos kā šaušanas sacīkstēs trešās vietas ieguvēju. Arī tad, ja cilvēks bija zemnieks, kas no mājas ārā neizgāja, var gadīties, ka atrod informāciju, ka tieši šim zemniekam piešķirts kāds zemes gabals vai pabalsts,” smaidot stāsta Ilmārs Mežs.

“Citi ar savu saimniecību bijuši agronomiem kā paraugsaimniecība, kāds izgaismojas kā slavējams kolhoza darbinieks. Tolaik nebija jābūt ministram, lai par viņu uzrakstītu avīzē.”


Vēl kāda ne mūsu tautiešu radīta vietne, kas var būt vērtīga, ir www.familysearch.org/en/ . Te datus arī par latviešu senčiem ievietojuši mormoņu ticības cilvēki no Amerikas, kuru pārliecības pamatā ir doma, ka katrs, kas pievēršas mormoņu ticībai šodien, var pārkristīt jaunajai ticībai arī visus savus senčus. Par mormoņiem kļūt mēs neaicinam, bet tur pieejamo informāciju izpētīt gan var izrādīties vērtīgi.


Prasme salasīt


Pieejamie 19. gadsimtā (aptuveni līdz 1890. gadam) vēstures avoti par luteru draudzēm pārsvarā būs vecā vācu valodas ortogrāfijā. No kāda 1890.gada līdz Latvijas neatkarībai materiāli būs krievu valodā. Katoļu draudzēs krievu valoda tika lietota līdz ar poļu valodu. Bet jau neatkarīgās Latvijas laikā – latviešu valodā.


Noderīgās domubiedru grupas


Arī savu senču meklēšana daļai cilvēku ir hobijs, kas vieno citus līdzīgi domājošos. Tāpēc interesantas un noderīgas datu meklēšanas metodes var uzzināt arī sociālo kontu domubiedru grupās, piemēram, Facebook grupā “Ciltskoki”. Tur var atrast cilvēkus, kas izrakstījuši no pieejamiem skenētajiem materiāliem arī visus sava pagasta (konkrētas draudzes) reģistrētos cilvēkus tabulās, piedāvājot par mazu samaksu šos datus iegūt bez meklēšanas.


Elektroniska cilts koka veidošana


Mūsdienās būtu savādi, ja tehnoloģiju attīstība nepiedāvātu arī savu citskoku veidot elektroniski un saglabāt “mākonī”. Pieejamas gan bezmaksas, gan maksas vietnes ar dažādām iespējām – atrast datus par saviem radiniekiem, pievinot citus ģimenes locekļus, kas elektroniski var rediģēt, papildināt dzimtas koku, un citas opcijas.

Ievietojot savu dzimtas koku internetā, jārēķinās, ka to vienmēr varēs skatīties citi visā pasaulē, arī tad, ja būsi mēģinājis savu ievietoto informāciju izdzēst.

Dažas no adresēm:

  • www.myheritage.com ;

  • www.findmypast.com ;

  • www.familytreedna.com ;

  • www.ancestry.com .


Var noderēt tiem, kas nav Bērziņi, Kalniņi, Ozoliņi..


Latviešu Valodas aģentūra ir izdevusi Ilmāra Meža un kolēģu sarakstīto grāmatu “Latviešu uzvārdi arhīva materiālos. Latgale”, gadumijā klajā nāks otrais izdevums par Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Pēc dažiem gadiem sekos arī izdevums par Vidzemes uzvārdiem. Te iespējams atrast, no kura pagasta Latvijā interesējošais uzvārds ir cēlies, lai tālāk būtu iespējams arhīvos meklēt jau vairāk informācijas par savu dzimtu.


Cik maksā radu meklēšana?


Šādu pakalpojumu par maksu var sniegt gan ieinteresēti entuziasti, kas piedāvā šādus pakalpojumus internetā gan arhīva darbinieki. Te būtu jārēķinās ar vismaz 50-100 EUR. Bet ja veicat savu pētniecisko darbu paši, tad tas nemaksā neko. Ne reģistrēšanās interneta vietnēs, ne savas arhīva lasītāja kartītes izveidošana, vai fotografēšana nemaksā.


Ilmārs Mežs: “Kaut arī dokumenti ir oficiāli un varētu domāt, ka skopi, arī šī informācija mums daudz var pastāstīt. Piemēram, ja laulības reģistrētas janvārī, bet maijā šai pašai ģimenei piedzimst mazulis, var likt domāt par kāzu iemeslu. Ja uzzini, ka gados jauna radiniece apprecējusi gados vecu saimnieku, iespējams, ka te bijusi mantiska interese. Meklējot radiniekus, varam gūt priekšstatu arī par savas dzimtas emocionālo fonu dažādos laikos.”

“Meklētājam jābūt pacietīgam, ar interesi un ķērienu uz rokrakstu lasīšanu,” par savu senču pētīšanu stāsta demogrāfs Ilmārs Mežs. “Bieži rodas pat sākumā neapjausts azarts, īpaši, kad atrodi, ko pat dzīvie senči nav zinājuši.”

“Man sava cilts koka apzināšanās nozīmē savas identitātes sajūtas, patriotisma un piederības sajūtas stiprināšanu. Tā ir laba sajūta – uzzināt, kura Latvijas vieta ir bijusi senčiem svarīga, tur aizbraukt.”


***

  • Black Facebook Icon
  • Black Instagram Icon

© 2019 Izaugt Mīlestībā