Tu esi labākā mamma un tētis savam bērnam

Dēliņš Teodors mūsu ģimenē ienāca pirms nepilniem diviem gadiem. Un tas mainīja VISU..

 

Strādāju teju līdz pēdējam grūtniecības mēnesim un domāju, ka, mazulim piedzimstot, dzīve ritēs tāpat - darbīgi, aktīvi, tikai ar bēbīti līdzās. Pēc veiksmīgām un salīdzinoši vieglām dzemdībām (cik loģiski par dzemdībām gan ir teikt vārdu "viegls") no slimnīcas tikām izrakstīti trešajā dienā. Bet patiesībā jau otrā nakts kopā ar puisēnu slimnīcā mani darīja bažīgu, jo jutu, ka pretēji iedomām, kā agrāk vairs nebūs nekas.  

Pirmie mēneši aizritēja lielā satraukumā. Puisēns vesels, arī manai veselībai problēmu nekādu, vīrs rūpējās, lai mums nekā netrūkst, - kāds iemesls būtu pārdzīvojumiem? Bet es pārdzīvoju. Ļoti. Un ilgi. Pirmie seši mēneši man aizritēja citā kosmosā. Tikai šodien lēnām sāku apjaust iemeslus, kas manī radīja šo satraukumu, ar kuru nespēju tikt galā tolaik. Man it nemaz nav sveši pārmetumi sev par to, ko es kā mamma savos pārdzīvojumos nevarēju iedot savam bērnam, vīram un sev (!) pirmajos bērna dzīves mēnešos. Bet tolaik es tiešām nevarēju..

Tagad zinu, ka šādu stāstu ir daudz. Mazulis ienāk ģimenē, ienesot milzīgu mīlestību, nekad vēl nepieredzētu prieku, bet arī apjukumu, bailes, nedrošību.. Tāpēc jo vairāk ticu, ka šim notikumam ir jāgatvojas. Un, ja iespējams, jārunā godīgi ar citām mammām un tētiem (!) par sajūtām, kas var pārņemt abus vecākus, bērniņam piedzimstot.

Tā radās ideja par šīs platformas izstrādi, kur pieredzes stāsti, sarunas un raksti varētu dzīvot īstu dzīvi. Un es ļoti priecāšos, ja dalīsies savā STIPRAJĀ stāstā ar citām mammām un tētiem. Ja dalīsies pārdomās, kas ceļ, kas iedrošina, kas atbalsta augt mīlestībā - pret sevi un pasauli!

Madara.

  • Black Facebook Icon
  • Black Instagram Icon

© 2019 Izaugt Mīlestībā