“Bērnam gada vecumā vajadzētu prast izteikt vienu vārdu, pusotra gada vecumā – veidot divu vārdu frāzes, bet divu gadu vecumā – teikumus, kuri sastāv no trīs vārdiem,” nosaka audiologopēde EVA BALODE. Un lai gan neviens mazulis nav ieliekams vienā un visiem piemērotā attīstības tabulā, runai ir svarīgi pievērst uzmanību. Jo tā tiešā veidā ietekmē arī citus nozīmīgus procesus bērna attīstībā.
Valoda sākas ar klausīšanos
Interesanti, ka jau grūtniecības laikā bērnam attīstās klausīšanās prasmes, kas ir pamatā valodas apguvei. Apmēram 17.-18. grūtniecības nedēļā bērniņš spēj saklausīt apkārt esošās skaņas. Vidēji 27. grūtniecības nedēļā mazuļa galvas smadzenes spēj skaņas apstrādāt. Tāpēc nereti, kad bēbītis puncī kustas aktīvāk, dod par sevi zināt ar kādu spērienu vai izstieptu rociņu, tas ir tāpēc, ka viņš reaģē uz mammas balsi vai citām skaņām.
Kad mazulis ir piedzimis, klausīšanās prasmes turpina attīstīties. “Vispirms bērniņš uz apkārtnes skaņām vienkārši reaģē, piemēram, raudot vai spārdoties, ja skaņas nav patīkamas vai ir pārāk skaļas. Pēc laiciņa bērns iemācās skaņu lokalizēt jeb reaģēt un pagriezt galviņu skaņas avota virzienā. Vēlāk mazulis skaņas jau sāk atpazīt un lēnām mācās tās nosaukt,” norāda audiologopēde.
Tāpēc jau laikā, kad bērniņš sāk izrunāt savus pirmos “ge-ge” un “gu-gu” – apstājies, ieskaties mazulim acīs un parunā ar viņu. Bērna runas un valodas attīstība ļoti lielā mērā būs atkarīga no vecāku vēlmes ar savu atvasi ikdienā runāt.
It nekas nespēj aizvietot dzīvu komunikāciju, un tā ir pati būstiskākā valodas apguves procesā.
Bērna vārdu krājums
Pirmie bērna runā visbiežāk parādās dažādi lietvārdi. Uz gada vecumu bērns būtu jāiepazīstina ar apmēram desmit apkārtnē redzamiem priekšmetiem. Bumba, lampa, kaķis – jebkas, ko bērns “satiek” savā ikdienā. Pusotra gada vecumā tiem būtu jābūt jau 30, bet divu gadu vecumā – 100 vārdiem.
“Otrajā dzīves gada laikā bērna pasīvais vārdu krājums attīstās ļoti strauji un uz trīs gadu vecumu bērns atapzīst jau apmēram tūkstoti dažādu vārdu, lai arī tos vēl nespēj izrunāt,” norāda audiologopēde.
Komunikācijā ar savu bērnu ļoti būtiski ir sadzirdēt mēģinājumus izrunāt šos ikdienā “satiktos” priekšmetus, un atkārtot bērnam tos pareizi, lai bērns redz arī sejas artikulācijas kustības, no kurām mācīties vārdu pareizi atdarināt.
“Runājot ar bērnu, jāatceras par pauzēm, jādod iespēja un “telpa” bērnam izteikties arī tad, ja tas vēl runā savā valodiņā,” stāsta speciāliste. Un tik pat svarīgi ir veicināt nepieciešamību pēc jaunu vārdu izrunas ikdienā, veidojot situācijas, kurās bērnam ir jāizsakās, lai dabūtu kāroto.
“Es ikdienā iesaku vecākiem vairāk uzmanību veltīt dažādām rutīnas darbībām. Ģērbjot, mazgājot bērnu vai ēdot, jāsaka vieni un tie paši vārdi, piemēram: “Tagad es tev vilkšu zeķes”, “Paņemsim tavas bikses”, “Iesim uzvilkt zābakus”. Mazākiem bērniem var piedāvāt izvēli: “Vai tu gribi ābolu vai banānu?” Bet jau lielākiem bērniem var jautāt konkrēti: “Kuru augli tu gribi?”
Kustību nozīme runas attīstībā
Cilvēka ķemenis ir savā starpā saistīts - ja kādā sfērā attīstība kavējas, tas ietekmē attīstību kopumā. “Lielās motorikas (roku un kāju kustības) un smalkās motorikas (pirkstiņu) attīstība ir svarīga visos bērna vecumos. Piemēram, zīdainis aktīvi bāž mutē pirkstus vai rotaļlietas - tas palīdz attīstīties visām artikulācijā iesaistītajām struktūrām, veicina jušanu mutes dobumā. Reizēm var novērot, ka bērniem, kuriem lielā motorika ir traucēta, arī runas un valodas attīstība var būt traucēta,” stāsta speciāliste.
Lai bērns “valdītu” pār savu mēli, viņam jāspēj valdīt pār visu savu ķermeni. Ejiet laukā, skrieniet, leciet, kāpiet kokos kopā ar bērnu un ļaujiet bērnam būt aktīvam. Tas ir vērtīgi arī valodas attīstībai.
Kad bijām uz konsultāciju pie audiologopēda ar Teodoru, mums ieteica izmēģināt līdzsvara dēli - dažādus vingrojumus uz tā. Nu mūsu mājās ir līdzsvara dēlis "Džo", tagad tikai jādarbojas! Toreiz audiologopēde norādīja, ka kustību koordinācijas un līdzsvara vingrinājumu iesaiste apmācībā aktivizē smadzeņu darbību, veicina valodas attīstību un uzmanības koncentrēšanos. Es pat nebiju iedomājusies, ka šāda metode var palīdzēt attīstīt runas prasmi!
“Kāda no teorijām stāsta, ka mūsu smadzenēs esošie spoguļneironi ir pamats mūsu valodas attīstībai. Spoguļneironu viens no galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt mācīties, atdarinot citu cilvēku darbības. Tieši tā mācās bērni - atdarinot redzēto un dzirdēto, - arī komunicēt. “Ja redzam citu cilvēku darām kādu darbību, spoguļneironi “iedarbina” arī mūsu muskuļus, lai gan fiziski kustināt tos nespēj,” stāsta audiologopēde.
Tāpat pētījumi rāda, ka lielās motorikas traucējumiem un valodas traucējumiem mēdz būt kopīgs neiroloģisks pamats. Tā pat – gan valodas, gan motorikas traucējumus var radīt arī zināmas pakāpes intelektuāli traucējumi.
Dažas kļūdas, ko vecākiem sanāk bieži
Ja bērns vēl runā savā valodā, nav nekādas vajadzības atbildēt ar to pašu – īpaši pēc sešu mēnešu vecuma. “Ja bērns saka “uva”, atbildām ar “suns”, ierosina audiologopēde.
“Tāpat bieži vecāki, izdzirdot jaunu bērna vārdu, mēģina izdibināt, kas tas ir. “Pasaki to vēlreiz! Nu, atkārto, tu taču tikko to teici!” Tā darīt nevajag, jo tas bērnā visbiežāk radīs pilnīgi pretēju reakciju. Lūgt bērnam atkārtot arī skaidri pateiktu vārdu atkal un atkal – arī tas nav vajadzīgs.”
To nav grūti saprast, jo arī pieaugušajiem nereti neskaitāmu jautājumu sērija var radīt vēlmi apklust pavisam. Visalabāk labāk bērnu motivēt runāt var ar uzslavu: “Hei, kāds tev jauns un interesants vārds!” Pozitīva reakcija no tuvinieka bērnam ir ļoti svarīga. Gluži kā mums, pieaugušajiem :)
“Tāpat ikdienā labāk izvairīties no visiem deminutīviem jeb pamazināmajām formām. Tā ir māja, nevis mājiņa. Lietojot pamazināmo formu, vārds kļūst garāks, un bērnam to izrunāt ir grūtāk,” stāsta speciāliste. Runājot ar bērnu, veidojam īsus, kodolīgus teikumus, uzsverot galvenos atslēgas vārdus.
Vai nepieciešama audiologopēda konsultācija?
Speciālisti uz konsultāciju aicina doties tad, ja bērnam novērotas nepietiekamas orāli motorās prasmes agrīnā vecumā, proti – ja bērnam kā zīdainītim jau bijusi vāja zīšana un ierobežotas košanas, rīšanas, košļāšanas prasmes otrā dzīves gada laikā. “Pie audiologopēda var doties jebkurā vecumā, tā nav, ka jāgaida trīs gadu vecums,” stāsta Eva Kinča.
Arī tādos gadījumos, ja ieilgusi neverbālā komunikācija, proti mazulis komunicē tikai ar žestiem, vārdiski izrunā dažādus vārdu pārveidojumus.
“Ja bērns uz gada vecumu neizrunā vismaz vienu vārdu un neatpazīst vismaz desmit ikdienas priekšmetus, pusotra gada vecumā - izrunā vien dažus vārdus, speciālista padoms var būt ļoti noderīgs. Trīs gadu vecumā apkārtējiem (ne “savējiem” jeb ģimenes locekļiem) būtu jāsaprot lielākā daļa bērna teiktā,” stāsta Eva Kinča.
“Ir avoti, kas runā par Omega 3 un Omega 6 lietošanu ikdienā, jo tā var palīdzēt smadzeņu darbības attīstībai, līdz ar to arī runas attīstībai, tomēr omegas lietošana vien negarantē valodas attīstību. Vislabāk palīdzēs tieši mācīšanās, to gan ir svarīgi zināt,” skaidro speciāliste.
Ko dara audiologopēds?
Audiologopēdi strādā slimnīcās, veselības centros un privātpraksēs. Slimnīcās un veselības centros var saņemt noteiktu konsultāciju skaitu (piecas vai desmit) ar ģimenes ārsta, bērnu neirologa vai rehabilitologa nosūtījumu, tomēr vislabāk informāciju noskaidrot, piezvanot uz iestādes reģistratūru vai iepazīstoties ar informāciju iestādes mājaslapā.
Konsultācijas laikā audiologopēds ievāc anamnēzi, tādēļ ir svarīgi uz konsultāciju ņemt līdzi iepriekš veiktos izmeklējumus, ja tādi ir. Tā pat audiologopēds vēro, kā bērns konsultācijas laikā spēlējas, kā komunicē ar vecāku. Audiologopēds veic bērns izpēti, izdara secinājumus, iepazīstina ar tiem vecāku un sniedz rekomendācijas, ja nepieciešams – iesaka citus speciālistus, ko ir vērts apmeklēt, lai rastu pilnīgu sirdsmieru. “Piemēram, dzirdes traucējumu gadījumā katra zaudētā nedēļa var būt no svara, tādēļ nekad nevajag klausītiet ieteikumiem “no malas”, un ja ir sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, noteikti meklējiet palīdzību, vispirms – pie ģimenes ārsta,” aicina audiologopēde.
Runa un knupītis
“Līdz aptuveni gada vecumam māneklītis runas attīstību īpaši neietekmē, ja vien tas visu laiku neatrodas bērna mutē. Pēc gada vecuma speciālisti tomēr iesaka māneklīša lietošanu pakāpeniski samazināt un jo sevišķi svarīgi tas ir miegā – guļot to noteikti vajadzētu ņemt ārā, jo mēlei jābūt miera stāvoklī.
Pievērs šobrīd uzmanību – kur tev tagad mutē atrodas mēles gals? Tam vajadzētu atrasties pie papilla incisiva – neliela “punktiņa” aiz augšējiem priekšējiem zobiem. Bet kas notiek, kad bērna mutē ir knupis? Mēle “guļ” pie mutes pamatnes. Ja bērns ilgtoši lieto knupi (vai arī zīž īkšķi), visbiežāk rodas starpzobu skaņu izruna.
Smagākos gadījumos tiek izmainīts bērna sakodiens, bieži bērni arī elpo caur muti nevis degunu. Un tā ir lieliska augsne virknei citu problēmu – tiek ietekmēta miega kvalitāte, koncentrēšanās spējas un šie traucējumi var ietekmēt vispārēju bērna attīstību,” norāda audiologopēde, piebilstot, ka mutes elpošana var būt iemesls arī tam, ka pastiprināti bojājās zobi. Siekalas zobus “sargā”, bet, elpojot caur muti (īpaši miegā!), mutes dobums izžūst.
***