Nosargāt pozitīvismu

Updated: Sep 25, 2019

Konsultē: Junga analītiskā psihoterapeite, sertificēta Smilšu spēles terapijas metodes praktizētāja GUNA ČAČE, www.kursicilvekam.lv emocionālā intelekta mācību centra vadītājs ZUARGUSS.


Bija laiks, kad vārds “pozitīvs” griezās ausīs kā lamuvārds. Uz katra soļa visi aicināja būt vienmēr priecīgiem un skatīt dzīvi tikai no tās gaišās puses. Tpfu! Pie sevi bieži noteicu. (Tas gan bija brīžos, kad iekšēji pretējas sajūtas vairs neļāva priekā tirināties saulrietā). Ko nozīmē – saglabāt sevī prieku – un kāpēc svarīgi nenoliegt arī “sliktās” emocijas sevī?

Kāds tu biji bērnībā?


Vai zinājāt, ka mēs par optimistiem un pesimistiem veidojamies jau agrīnā bērnībā? Un tam bieži ir saistība ar mūsu iedzimto temperamentu.


Cilvēki ar ekstravertu ievirzi bērnībā ir gatavi sadzīvot ar visiem, ir atvērti pieredzei, viņos ir milzīga spēja pielāgoties pasaulei. Viņi jūtas iederīgi un pieņemti, tādēļ jau sākotnēji viņi dzīvo ar domu, ka glāze ir līdz pusei pilna, ne pustukša. Šādiem cilvēkiem ir sajūta, ka no katras bezizejas ir izeja un, ja nesanāks viena lieta, ir iespēja mēģināt ko citu. Jo optimisms pamatā ir ticība tam, ka dzīvē ir ļoti daudz iespēju un “man tās visas noderēs!”

Turpretī introvertām personībām, kas pēc būtības ir noslēgtas, ar tendenci aizsargāties no ārpasaules prasībām, ir vajadzība pasauli pielāgot sev. Tas, protams, ne vienmēr izdodas, tāpēc bieži rodas neapmierinātība un neticība, ka viss sanāks, ka izdosies.

Nereti nākas sastapt bērnus bērnudārzā vai skolā, kuriem ir lielas saskarsmes grūtības. Rotaļājoties un draudzējoties viņiem ir ļoti svarīgs uzstādījums, lai viss notiktu pēc viņu prāta, un ja tā nenotiek, viņi raud, jūtas izstumti un ar laiku viņi nevar atrast draugus. Viņi iegūst pieredzi, ka neprot sadraudzēties, un šāda ideja tiek pārnests uz viņu turpmāko dzīvi, veidojoties pesimistiskai pasaules uztverei.


“Nekādā gadījumā negribu apgalvot, ka intraverti cilvēki ir pesimisti, bet ekstravertie – optimisti,” stāsta Guna Čače. “Šīs ievirzes savienojumā ar cilvēka pieredzi gluži vienkārši veido pesimistiskāku vai optimistisku dzīves uztveri.”


Dzīvesprieka nozīme ģimenē


Tāpat lielu lomu tajā, kā mēs uztveram un izjūtam dzīvi, spēlē katra cilvēka pieredze ģimenē, vecāku attieksme un attiecības. Vienas ģimenes ietvaros var būt tuvinieki ar dažādu ievirzi – ja kāds no vecākiem ir ekstraverts, bērns var būt intraverts. Un otrādi.

Ja bērns ar ekstravertu ievirzi no vecāku puses tiek pozitīvi atspoguļots, atbalstīts, viņš saredz savas darbošanās rezultātu un par to tiek novērtēts, viņā nostiprinās ticība, ka viņš spēj tikt ar dzīvi galā.

Arī tad, ja kāds no vecākiem ir pesimists, kurš nespēs uzmundrināt bērnu, bet gan apgalvos, ka, visticamāk, neizdosies, ekstravertas ievirzes personība spēs ticēt un saredzēs iespēju. Tāpat, bērnībā veidojas mātes un tēva kompleksi, kas var ļoti ietekmēt to, kā bērns pieaugot veidos savu attieksmi pret dzīvi.

Bērniem, kuriem trūkusi vecāku uzmanība un rūpes, būs daudz grūtāk atrast sevī spēju skatīties uz dzīvi ar ticību un paļaušanos, būt optimistam.

Saglabājot realitātes sajūtu


Optimistisks skatījums uz dzīvi, kas nozīmē ticību sev un apkārtējai pasaulei, savienojumā ar adekvātu paškritiku un savu spēju izvērtēšanu, var būt ļoti labs dzinulis mērķu sasniegšanai jau pieaugušā vecumā. Un tas nenozīmē mēģināt dzīvot “rozā pozitīvismā”. Nevajag mēģināt dzīvot ar domu “ignorēšu to, ko negribu redzēt un uztvert, runāšu un domāšu tikai par labo.” Šāda mānīšanās kā reiz ved pie pretēja efekta, un pozitīvismu ilgstoši saglabāt ir grūti. Emocionālā intelekta uzdevums ir būt reāliem un pozitīviem. Tas nozīmē redzēt pilnu ainu - analizēt, pētīt, novērot, nenosodīt, domāt risinājumus, izprast savas sajūtas, saglabājot prieku. Jo tieši prieks dod mums iespēju turpināt analizēt.

Ir vairāki neirozinātnes pētījumi, kas parāda, kā smadzenēs atslēdzas par “domāšanu, analīzi un komunikāciju” atbildīgās daļas, liedzot mums pieņemt sev optimālus lēmumus, ja esam lielā stresā, ja mūs kontolē un vada postošās emocijas.

Tā ir ķīmija – tas notiek bioloģiski! Tāpēc galvenā doma, ko būtu vērtīgi atcerēties, - ir jāsaglabā kontrole pār savu dzīvi, savām emocijām, lai nekļūtu atkarīgi no apstākļiem “dusmīgais kaimiņš”, “muļķīgā valdība”, “nepiemērotie laika apstākļi”, “muļķis kolēģis”..

Vai tas ir vienkārši? Protams, ka nē! Bet tas ir ļoti nozīmīgi, ja vēlamies dzīvē kaut ko sasniegt. Pozitīvisms, optimisms kopā ar reālistisku, analītisku, sirsnīgu pasaules redzējumu dod iespēju attīstīt gan karjeru, gan sevi kā personību.


Metodes


Augsta Emocionālā Intelekta centra metoloģija šobrīd ir koncentrējusies uz aptuveni 100 dažādām metodēm. Dažas no tām, būs vairāk piemērotas uzņēmumu vadītājiem, citas skolu direktoriem vai skolotājiem, dažas vecākiem vai arī bērniem.


Ņemot vērā, ka emocionālais intelekts tikai pēdējo 30 gadu laikā sāk parādīties atsevišķās valstu skolās (ASV, Somija, Singapūra, Ķīna) un uzņēmumos (Google, IBM, Volvo, BMW u.c.), tad patiesībā šo varam saukt par jaunu tendenci, kas dod cerību uz cilvēcīgāku vidi uzņēmumos, labāku attieksmi politikā pret sabiedrību un sirsnīgāku, humānāku izglītības sistēmu, kur, ņemot vērā skolēnu un skolotāju emocijas, var panākt vairākkārtīgi labākus rezultātus arī mācību sekmēs.

Pirmais solis, ko varam izdarīt jau tagad, un ar to parasti arī šādas mācības sākas – padomāt, kādu ietekmi uz mums atstāj pozitīvisms un negatīvisms. Padomāt, kāds cilvēks tu vēlies būt, un tad sākt strādāt ar dažādiem priekšstatiem, kas kā filtri iekrāso mūsu redzējumu par pasauli dažādās situācijās.

Tas ir tik svarīgi – saprast, kā TU jūties, nesalīdzinot sevi ar citiem, nedomājot, vai tā justies “ir normāli”. Jo diviem cilvēkiem, esot vienā un tajā pašā situācijā, var būt diametrāli pretējas reakcijas uz notiekošo. Vienam patiks, kad priekšnieks lakoniski pateiks “labi darīt, bet varēji darīt labāk”, kamēr cits to uztvers kā netaisnību un savu pūļu nenovērtēšanu.


Savas rīcības vadītājs


Atšķirība slēpjas mūsu priekšstatos par lietām un pasauli, tāpēc, lai varētu šādas un līdzīgas situācijas uztvert ar pozitīvāku attieksmi un negandēt ar negācijām savu veselību un smadzeņu spēju domāt un analizēt, ir jāiemācās metodika, kā savus priekšstatus mainīt. Un nav svarīgi, vai esi liela uzņēmuma vadītājs, valsts darbinieks, mamma, tētis vai skolotājs.. Dusmas, aizvainojums, vilšanās sajūta un neapmierinātība atņem mūsu spēju dziļi un precīzi izprast situāciju. Ja esam, piemēram, dusmīgi, mūsu rīcību vada emocijas, ne mēs paši. Bet veselīgs un adekvāts pozitīvisms, kas dod spēju analizēt notiekošo, ļauj izvairīties no situācijām, kad patiesībā – mūsu intelekts pazūd.


Maģiskais “Intelekts + Emocijas”


Tas nozīmē, ka dzīves uztvere ļauj būt pozitīvam sarežģītās situācijas un nebloķēt (un nenoliegt!) savas sajūtas. Pārveidojot priekšsatus, izprotot labāk citus cilvēkus, mēs iemācāmies situāciju redzēt gan intelektuāli, gan arī emocionāli.


Piedzīvojot un atpazīstot “sliktās ” emocijas (kā mēs reizēm nosaucam, piemēram, bailes, naidu, skaudību), atpazīstot tās, saprotot, ka to jūtam, mums rodas vēlme tās pārvarēt, jo tās neizraisa labas izjūtas. Piedzīvojot un pieņemot šīs emocijas, mēs maināmies kā personības, sākam izprast sevi labāk un domāt par to, kāpēc tās jūtam. Ar katru šādu emociju piedzīvošanu un pārvarēšanu mēs speram soli savā attīstībā. Piedzīvojot “sliktās” emocijas, izjūtot, piemēram, bailes vai naidu, vai atkarību, tiek dota iespēja saprast, ka mums ir jāatrisina kāds uzdevums. Un šā uzdevuma apzināšnās, tā risināšana var novest pie savas pārliecības atjaunošanās un tuvināt katru personību atjaunošanās mirklim un veselumam.

Ja mēs sevī noliedzam “nevēlamās emocijas,” nevēlamies pieņemt, ka varam justies slikti, tas nozīmē, ka mēs noliedzam daļu savas personības, daļu sevis. Mums, cilvēkiem, ir iedota šī spēja just, piedzīvot dažādas emocijas un, tātad, tam ir kāda jēga.

Ja justu tikai “labās”, tas būtu cilvēka attīstības strupceļš. Ja mēs visu laiku justos tikai priecīgi un dzīvotu pēc baudas principa, nenotiktu nekāda mūsu personības attīstība. Mūsu otrā puse, ēnas daļa netiktu integrēta veselumā. Taču, piedzīvojot kaut ko pretēju priekam, piemēram, bēdas, mēs spējam daudz labāk piedzīvot īstu prieku.

***

"Izaugt Mīlestībā" materiālu pārpublicēšana atļauta tikai ar šīs platformas īpašnieku atļauju.

  • Black Facebook Icon
  • Black Instagram Icon

© 2019 Izaugt Mīlestībā