Mierpilns un veiksmīgs podiņapmācības process

Podiņmācība ir liels solis ceļā uz mazuļa patstāvību. Tieši bērna gatavībai, ne vecāku vēlmei par visām varītēm likt bērnam "izkāpt no autiņbiksēm", būs noteicošā loma veiksmīgam pārejas procesam.



Vai gatavs?


"Podiņmācībai bērns var sākt gatavoties jau tad, kad stabili sēž. Vidēji tas notiek uz bērna gada vecumu," norāda bērnu fizioterapeite Madara Rupaine. Tomēr psiholoģe Līga Bernāte norāda, ka visbiežāk bērns par podiņu interesi sāk izrādīt starp 18 un 24 mēnešu vecumu, bet tiešām lietot - apmēram 24 līdz 26 mēnešu vecumā, bet ir bērni, kuri podiņam nebūs gatavi līdz pat trīs gadu vecumam.


"Vai mans bērns pats var aiziet un apsēsties uz poda?" "Vai bērns pats var novilkt un uzvilkt bikses?" "Vai bērna autiņbikses ir sausas visamz divas stundas pēc kārtas?" "Vai bērns saprot un spēj sekot vienkāršiem norādījumiem?" "Vai bērns pats (!) spēj paziņot, ka vēlas uz tualeti?" "Vai bērnam ir interese par podiņu un lielo bērnu apakšbiksēm?" Vecākiem bieži saku, ka tiem jāspēj uz šiem jautājumiem atbildēt ar "jā", lai runātu par podiņapmācības sākumu, norāda psiholoģe Līga Bernāte.

"Sākumā podiņu noliekam istabā, lai mazais ar to iepazīstas. Svarīgi – uzreiz nelikt bērnu uz tā un negaidīt tūlītējus panākumus, jo bērns var sabīties un rezultātā ar podiņu negribēs draudzēties vēl kādu laiku," stāsta fizioterapeite. "Pēc pāris dienām var bērnu ar biksēm apsēdināt uz podiņa un stāstīt, ka te notiek "cisa" un "kaka"."


Nākamie soļi


"Ja bērns izrāda interesi un no podiņa nebaidās, dienu var sākt ar mazuļa apsēdināšanu uz podiņa. Šoreiz jau bez autiņbiksītēm, sakot “cissss”. Vislabāk, ja izdodas šo izveidot par ikrīta rituālu," norāda Madara Rupaine. Pēc laika pa dienu ļaujam bērnam dzīvoties bez autiņbiksītēm un pavērojam mazo - cik ilgi var izturēt bez čurāšanas, ko dara, kad grib pačurāt (varbūt ziņo ar kādu skaņu vai kustību). Vērojot bērnu, mēs paši sapratīsim, kad mazo vajadzētu atkal uzlikt uz podiņa. Ap gada vecumu bērns pa dienu pačurā aptuveni vienu reizi stundā.


Ja bērnam uznāk krīze un viņš kategoriski atsakās iet uz podiņa, respektē to un nekādā gadījumā ar varu šīs lietas neuzspied. "Nedēļu var paņemt pauzīti, atstājot podiņu redzamā vietā," norāda fizioterapeite, piebilstos, ka mazajam tomēr ir jāsajūt diskomforts bez autiņbiksē, kad tiek piečurātas bikses - kļūst mitrs un auksts - lēnām nostiprinot pārliecību, ka patīkamāk tomēr ir nokārtoties podiņā.


"Lai podiņmācību padarītu interesantāku, ir vērts izmēģināt Latvijas vecāku radītās autiņbiksītes GEGE, kas piedāvāt izkrāsot uz tām esošos melnbaltos zīmējumus! Lieliska aktivitāte laikam, kad bērns mācās lielo un tik nozīmīgo lietu savā dzīvē," stāsta fizioterapeite.


Čuriņa ir, bet no kakas - nekā


"Iespējams, ka ar laiku bērns labi dzīvosies bez autiņbiksītēm, reizi pa reizei piečurās bikses, bet mācīsies iet uz podiņa un izdosies tur nokārtot mazās darīšanas, taču kļūs nervozs, ja gribēs pakakāt, jo šo procesu ar podiņu vēl nesaista," norāda fizioterapeite. "Savukārt tad, ja vecāki uzvelk autiņbiksītes - uzreiz pakakā."

Esiet pacietīgi! Vērojiet savu mazo un sadzirdiet viņa vēlmes, bērnam ir vajadzīgs laiks. Katram ir sava individuālā pieredze un mācīšanās ātrums.

Tāpat ir būtiski saprast, ko ir, un ko nav adekvāti gaidīt no maza bērna. Vainas un kauna sajūta ir lielākie traucēkļi veiksmīgai podiņmācības apguvei, tāpēc pieaugušo uzdevums ir radīt apstākļus, kas bērnam ļauj justies droši. Par "negadījumiem" mazais nav jākaunina.

Fizioterapeite norāda, ka nakts gulēšanu bez autiņbiksītēm var sākt, kad bērns spēj nakti nogulēt, tās nepiečurājot. Tas parasti notiek ap trīs gadu vecumu.


Vairāk par podiņapmācību iespējams uzzināt arī izdevumā

"Mūsu bērns. 2-3 gadi".






***

Materiāls tapis sadarbībā ar "Izaugt Mīlestībā" draugiem GEGE!

  • Black Facebook Icon
  • Black Instagram Icon

© 2019 Izaugt Mīlestībā