Vai zini, kāpēc tik populārā pozitīvā domāšana nereti izgāžas? Šī metode varētu būt lielisks instruments pozitīvi tiešām arī dzīvot, ja tik bieži mūsu iekšiņa patiesībā nebūtu pilna ar negatīvām emocijām. Aiz katras emocijas ir doma. Un tikai tad seko rīcība. Ja doma ir negatīva, sanāk tāda pozitīva dzīvošana maldos. Tā var. Bet – cik ilgi?
Jūtu mājvieta ķermenī
Emocijas attīstījušās līdz ar evolūciju. Šī neredzamā un intensīvā matērija mums ir ļoti vajadzīga, emocijas ļauj sazināties ar citiem un būt daļai no realitātes. Un tāpat katrai emocijai ir sava vieta ķermenī, kur tā izpaužas fiziski. Kaklā “dzīvo” neizlaistas dusmas, naids jeb emocijas, ko it kā norijam, nepasakām. Iegurnī “krājas” bailes, skumjas, rūpes. Vēderā “mājo” vainas sajūta, riebums, bet plecos un mugurā – aizvainojumi, bailes.
Paslaucīt zem paklāja
Zinātniski pierādīts, ka pastāv trīs reizes mazāk pozitīvās emocijas nekā negatīvās emocijas. Tāpat pozitīvas emocijas (piemēram, prieks, interese, cerība) ļoti labi un ātri atspoguļojas ķermenī, savukārt negatīvajām emocijām (piemēram, bailēm, dusmām, naidam, aizvainojumam) ne vienmēr ļaujam ķermeniski izpausties. Visbiežāk tās “norijam” un krājam sevī nereti pat gadiem.
Emocijas ir mūsu vēstnieki, resurss labākai, priekpilnākai, baudjaudīgākai dzīvošanai - ja vien spētu negatīvās emocijas ieraudzīt, atpazīt, nosaukt un izdzīvot. Kāpēc tad mēs bieži no tā izvairāmies? Jo tas, pie velna, sāp, un nepatīkamās izjūtas var būt ļoti grūti izturamas. Reizēm tās neizdzīvojam, jo bērnībā mums kāds “par mums gudrāks” teicis - “liecies mierā”, “beidz pinkšķēt”, “puikas neraud”, “esi stipra meitene” vai arī mēs tikām apsmieti “ē, mīkstčaulis”, “bailulis”. Un te nu tā ir – programma, ka emocijas izrādīt ir slikti, nepiedienīgi un no tā būtu jākaunas.
Cilvēki, kas no savas emocionālās pasaules neizvairās, saprot, ka sāpīgo emociju “norakšana”, atteikšanās tās just, bēgšana no tām – nepalīdz.
Un ja vēl pie “kamola kaklā”, “smaguma uz pleciem”, “vēdera, kas sažņaudzies”, varam likt sev ciest klusu, tad trauksme un dažādas hroniskas slimības emociju apspiešanu ignorēt gan vairs neļauj.
Nepabeigtas, atvērtas emocijas gluži kā jebkura nepabeigtība mūsos rada trauksmes un neapmierinātības sajūtu, kas ikdienai piešķir negatīvu nokrāsu, nomāc un neļauj kārtīgi izbaudīt pozitīvās emocijas.
Mēs neesam mūsu emocijas
Lai gan emocijas ir nozīmīga mūsu daļa, vajadzētu būt tā, ka tās vadām mēs, nevis emocijas vada mūs. Ar tām nav jācīnās, tās nav jāatraida, bet gan jāiemācās pieņemt, izdzīvot un atlaist.
Protams, ka tik daudziem šādu iemaņu nav. To nemācīja skolās un reti par emocijām runāja ģimenēs. Ja neesam pirms tam ļāvuši sev, piemēram, raudāt, dusmoties, skumt tā, lai nenodarām pāri ne sev, ne citiem, smadzenēs neironu ceļi ir jāveido no jauna, lai rastos jauns ieradums. Soli pa solim – ar laiku par mūsos valdošajām emocijām spēsim arī runāt. Dienasgrāmata ir viens no veidiem, kas palīdz atpazīt savas emocijas – veicot pierakstus, tāpat varam rakstīt vēstules cilvēkiem, kuri mūs aizvainojuši, tās nenosūtot.
Kas lācītim puncītī?
Reizēm šķiet, ka zinām vainīgo emociju, kas mums traucē dzīvot. Piemēram, vainas izjūta - taču patiesībā aiz vainas izjūtas var būt paslēpušās dusmas, kas netika laikus izdzīvotas, tāpēc jāstrādā būtu tieši ar šo emociju.
Reti kurš spēj ieskatīties izjūtās un atšķetināt, saprast, kas patiesībā lācītim vēderā. Skaidrību emociju pasaulē rast palīdz dažādi speciālisti, tai skaitā emotologs. Sesijas laikā emotologs ne tikai saskata emociju, palīdz to izdzīvot, bet arī atrod cēloni, kādēļ tā radusies. Emotologs palīdz identificēt, izdzīvot un atbrīvoties no negatīvajām emocijām šeit un tagad, viņš neveic psihoanalīzi un par pagātnes traumu jautājumus neuzdod.
Maigi pavirzot malā domas, emotologs palīdz klientam ieskatīties zempaziņā un pievērst uzmanību ķermenim un tajā sagūlušajām izjūtām. Viņš ir tāds kā emociju koučs.
Vienā sesijā tiek izdzīvota viena negatīvā emocija. Ja emocijas krājušās gadiem, nepieciešamas vairākas sesijas, lai tās izdzīvotu un atlaistu, tomēr pamatā pat viena sesija ar emotologu var būt pietiekama. Nākamajā reizē, kad, piemēram, cilvēks izjutīs aizvainojumu, jau būs iemaņas, lai ar šo sajūtu “pastrādātu”. Emotologs parāda metodes “līdziņemšanai”, lai klients turpmāk varētu sev palīdzēt pats.
Materiāla konsultante:
M.Sc. Human Resource Management
Life and business coach
International HR Solutions
Comments