Konsultē: Bērnu klīniskās universitātes bērnu ķirurgs JĀNIS UPENIEKS un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve INTA PALKAVNIECE.
Bērnu traumatisms Latvijā ar katru gadu turpina pieaugt. Liela daļa bērnu traumas iegūst, kad tie netiek pieskatīti, tomēr tik pat liela daļa ir to, kas cietuši, esot blakus mammai vai tētim. “Vecākiem ir jādomā pāris soļi uz priekšu, jāmācās pašiem, kā rīkoties traumu gadījumos, un vienmēr jāatceras, ka vecākus bērns uzlūkos kā paraugus. Arī tad, ja drošības pasākumus neievēros ne mamma, ne tētis,” norāda bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.
Siltā laika traumas
Kad no šķūņiem tiek vilkti ārā velosipēdi, batuti, grili, skeitbordi, ar šīm lietām saistīto traumu skaits maijā, jūnijā ir ievērojami lielāks kā citos gada mēnešos. “Iestājoties siltajam laikam, mūsu darba aktīvā sezona ir sākusies, un mēs to tiešām ļoti jūtam. Kritiskie periodi ir maija beigas, jūnija sākums, kad skolā tuvojas mācību gada beigas un bērni ir nocietušies pēc brīvības, un otrs trakums ir augusta izskaņa, kad bērni atgriežas no laukiem pilsētās un nereti aizmirst, ka satiksme te ir intensīvāka un svarīgi paskatīties pa labi un kreisi pirms šķērso ielu,” norāda bērnu ķirurgs.
Nereti slimnīcā nonāk bērni, kas, braukuši ar velosipēdu un cietuši ceļu satiksmes negadījumos, tāpat ir bērni, ko sakoduši suņi, kas skrējuši velosipēdam pakaļ. Siltajā gadalaikā pieaug arī ar ūdens aktivitātēm saistīto traumu skaits. “Nemaz dziļu piemājas dīķi vai ūdenstilpni nevajag, lai mazs bērns, tajā ievēlies, noslīktu,” brīdina ārsts. Tam piekrīt arī Inta Palkavniece, norādot, ka, sākoties siltākam laikam, VUGD biežāk tiek saņemti izsaukumi par dažādiem negadījumiem tieši uz ūdens. Vasaras brīvlaikā bērniem ir daudz vairāk brīvā laika, lai dotos pastaigā pa mežu vai uz kādām pamestām ēkām, kas var beigties ar apmaldīšanos mežā,” stāsta VUGD pārstāve.
Bet apdegumu traumas visbiežāk vasarā saistītas ar grilu, ugunskuru kurināšanu. “Karsts priekšmets izskatās līdzīgi kā auksts, tāpēc bērni nereti tos paķer un gūst apdegumus.” Tomēr par biežākajiem joprojām jāsauc ar sasitumiem un lūzumiem saistītās traumas.
Traumas un bērnu vecums
Ir traumas, kas vairāk raksturīgas maziem bērniem, un traumas, kas raksturīgas pārgalvīgiem pusaudžiem. Un ar “mazu bērnu” mums jāsaprot, ka arī cilvēkā, kas nupat iemācījies rāpot, ir potenciāls, lai gūtu traumu. “Pusotrgadīgs bērns savā pasaules izziņas attīstībā līdz ar galdautu var sev uzraut virsū kādu karstu dzērienu, zem izlietnes atrast notekcauruļu tīrīšanas pudeli un izdzert, var uzrāpties pa balkona margām un tām pārkrist pāri, var iekrist piemājas dīķī vai apdedzināties pie grila. Piemērus no pieredzes varētu saukt un saukt,” bērnu ķirurgs stāsta. “Bet pusaudži visbiežāk pēc palīdzības griežas pēc dažādu aktīvās izklaides veidu - bmx, motociklu, skeitbordu - neveiksmīgas pieredzes. Un tās ļoti bieži ir sitācijas, kurās, nerunājot par ceļu vai elkoņu sargu uzlikšanu, nav uzliktas ķiveres,” Jānis Upenieks norāda. Jāpiebilst, ka traumas seko modes tendencēm, un kamēr vēl katram otrajam Latvijas bērnam nav iegādāts hoverboards (skūteris – balansēšanas dēlis uz riteņiem), ar to saistītās traumas nav tik izplatītas, tomēr melnajā statistikā parādās arī pa kādam ar šo braucamlīdzekli saistītam gadījumam.
Vecāki kā paraugs
“Vissāpīgāk ir vērot tās ģimenes, kas dodas izbraucienos ar velosipēdiem, - viens mazais krēsliņā ar ķiveri mammai, otrs – tētim. Bet paši vecāki brauc bez ķiverēm. Tas ir tikai laika jautājums, līdz bērns nodomās – ja tētis ķiveri nevelk, kāpēc tā būtu jāvelk man? Ej dillēs ar visu savu ķiveri!” norāda Jānis Upenieks. Jebkura bērna attīstība notiek caur vecākiem kā paraugu, to nedrīkst aizmirst! Un ar to arī vajadzētu sākt. Un tikai tad stāstīt, kādi ir drošības pasākumi, kādi ir pirmās palīdzības telefona numuri un kā rīkoties, ja cietis ir kāds blakus.
VUGD pārstāvei no pieredzes diemžēl nākas secināt līdzīgi.. “Bērnu vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās no tā, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie – ja viņi būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi,” viņa stāsta, piebilstot, ka ik katru gadu tuvojoties vasaras brīvlaikam, VUGD aicina vecākiem ar bērniem pārrunāt tēmas, kas saistītas ar drošību vasarā un rīcību ārkārtas situācijās, lai atpūta brīvā dabā nepārvērstos traģēdijā, neciestu un neietu bojā bērni.
Kā rīkoties?
Mājas apstākļos varam tikt galā ar nelieliem nobrāzumiem, sasitumiem, - tad brūci varam apkopt paši. Virspusējus ādas nobrāzumus noskalo zem vēsa, tekoša ūdens, ādu drīkst mazgāt ar parastām ziepēm un nosusina. Nekādas ziedes uz bojātas ādas izmantot nedrīkst, jo tas var pasliktināt stāvokli. Ja ir aizdomas par nopietnākiem ievainojumiem, ir jāuzmeklē savs ģimenes ārsts. Brīvdienās, svētku dienās vai naktī – mājām tuvākā slimnīca. Un tikai smagās situācijās ir svarīgi saukt ātro palīdzību. “Liela daļa gadījumu, kas tiek klasificēti kā neatliekami un griežas pie mums neatliekamajā palīdzībā, ir hroniski un tālu no neatliekamiem,” norāda ārsts.
Lapsenes pudelē
Zinām, ka karstajā laikā bērniem pastiprināti jādzer ūdens. Un nereti, ka vecāki pagatavo ko saldāku, - novieto līdzās bērnu aktivitātes laukumam, un bērns var iedzert šķidrumā ielidojušu un noslīkušu lapseni. Ja tā iekodusi kaklā un bērns sāk smakt, jo dzēliens bijis tuvu elpceļiem, ir jāmeklē mediķu palīdzība. Un kamēr pēc izsaukuma ārsti tiek gaidīti, drīkst padzerties aukstu ūdeni ar ledus gabaliņiem, lai mazinātu tūsku.
Suņu kodumi
Tieši ģimenes mīluļi visbiežāk sakož bērnus ģimenē. Mazus bērns nekad vienus ar suni divatā atstāt nedrīkst. Ikvienu dzīvnieka kodumu ir jāparāda ārstam. Ne tādēļ, ka bojājums ir dziļš, bet tādēļ, ka ir jāsaņem vakcinācija pret trakumsērgu neatkarīgi no tā, vai dzīvnieks pret to ir bijis vakcinēts vai nē. Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no šīs neārstējamas slimības ar letālu iznākumu.
Ceļu satiksmes negadījumi
Bērni var gūt smadzeņu satricinājumus un citas galvas traumas arī tad, ja vecāki brauc lēnām cauri veikala stāvlaukumas un nedaudz nobremzē. Ja bērns pēc galvas traumas zaudē samaņu vai atmiņu, tad noteikti ir jāmeklē ārsta palīdzība. Līdzīgi ir tad, ja pēc galvas traumas parādās galvassāpes, slikta dūša, vemšana, redzes traucējumi vai trokšņi ausīs – tās visas var būt galvas smadzeņu satricinājuma izpausmes.
Sasitumi batutos
Batutu traumu galvenie iemesli - aizsargtīkla trūkums, kā rezultātā bērns izkrīt ārpus batuta, gūstot nopietnus savainojumus. Otrs iemesls – vecāki pieļauj daudzu bērnu vienlaicīgu atrašanos uz batuta, kā rezultātā rodas sadursmes un visbiežāk galvas traumas. Maziem bērniem smaguma centrs atrodas galvas rajonā, tādēļ viņš krīt tieši uz galvas. Ja batuts atrodas uz bruģa un tam nav aizsargtīkls – galvas traumas bieži ir ar neatgriezeniskām sekām.
Nelaimes gadījumi uz ūdens
Lai nenotiktu negadījumi uz ūdens, VUGD aicina uzsākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādi. Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”), vai, ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Pirms peldēšanās noteikti ir jāpārbauda ūdenstilpnes gultne, jo ziemas laikā tā var būt mainījusies un uz tās var atrasties dažādi priekšmeti. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, visiem obligāti jāvelk glābšanas vestes. Ja ir bijusi slīkšana, vai bērns atradies zem ūdens, ir jāatrādās ārstam, jo ir iespējama ūdens nokļūšana elpceļos.
Norīti svešķermeņi
Bērnu slimnīcas Endoskopijas dienestā ir aplūkojama kolekcija ar svešķermeņiem, kuri tiek izvilkti no bērnu barības vadiem, kuņģiem un elpceļiem. Visbīstamākā rotaļlieta ir magnētiskās bumbiņas, kuras savā starpā salīp zarnu traktā, radot neatgriezeniskus bojājumus. Lai gan tās tiek dēvētas par attīstošajām rotaļlietām, tomēr maziem bērniem tās ir ļoti bīstamas. Saplēsti rotaļlietu gabaliņi, monētas, rotaļlietu baterijas, mazas rotaslietas (sprādzes, krelles), piespraudes, korķīši, adatas, pogas, arī burkānu gabaliņi un citi objekti joprojām ir aktuāla Endoskopiju dienesta ikdiena. Tāpēc regulāri pārskatiet sava bērna mantu kasti, pārliecinies, ka tur neatrodas sīki objekti.
Ja ir aizdomas, ka bērns ir norijis kādu svešķermeni, ir jādodas uz slimnīcu, kur bērnu izmeklēs ķirurgs, nepieciešamības gadījumā tiks veikta arī rentgena izmeklējums (ja norītais priekšmets būs redzams rentgenā, piemēram, metāliska monēta). Plastmasas priekšmetus rentgenā neredz, tādēļ šo izmeklējumu parasti neizdara. Ja svešķermenis ir kuņģī vai zarnās, tad parasti gaida, kamēr tas pametīs cilvēka organismu dabīgā ceļā. Ja tas ir iesprūdis barības vadā, vai potenciāli bīstams ķīmiskam apdegumam, piemēram baterija, ir jāveic endoskopija un šis priekšmets jāevakuē.
Skaitļi un riteņbraukšana
Avots: www.veseligsridzinieks.lv
Līdz 10 gadu vecumam pārvietoties ar velosipēdu satiksmē drīkst tikai pieaugušo pavadībā.
No 7 gadu vecuma atļauts braukt ar velosipēdu pa ietvēm, velosipēdu ceļiem, brauktuvi vai ceļa nomali tikai pilngadīgas personas pavadībā.
Bērnus līdz 7 gadu vecumam atļauts vest personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, ja velosipēdam iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi bērna kāju atbalstam. Bērnam jābūt ar aizsprādzētu aizsargķiveri.
Piedalīties satiksmē bez pieauguša cilvēka uzraudzības, bērni var no 10 gadiem, ja tie ir apguvuši ceļu satiksmes noteikumus un sekmīgi nokārtojuši Ceļu satiksmes drošības direkcijas eksāmenu, iegūstot velosipēda vadītāja apliecību.
Līdz 12 gadiem, pārvietojoties ar velosipēdu obligāti ir jālieto aizsargķivere, vēlama – atstarojoša veste.
VUGD atgādina - Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons, ka, tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.
***
"Izaugt Mīlestībā" materiālu pārpublicēšana atļauta tikai ar šīs platformas īpašnieku atļauju.