Līdz brīdim, kad mazulis izvēlas savu dzimšanas dienu, sieviete īsti nevar zināt ne to, vai kontrakciju sāpes sev atvieglot palīdzēs šūpošanās uz bumbas, iegremdēšanās vannā, vai būs efektīga kāda cita relaksējoša darbība, ne arī to, kāda sievietes poza bērniņam ļaus ērtāk veikt savu ceļu pie vecākiem. Taču daba par visu ir padomājusi – ieklausoties sevī, sieviene zinās kā rīkoties.
Kad savas atvases pasaulē laida mūsu vecvecmāmiņas, viņām atlika paļauties vien uz pieredzējušām dzemdētājām un savu sievietes intuīciju, zināšanām, ko glabā daba un sievietes pirmatnējā būtība. Dzemdības tika uztvertas kā dabisks process. Tad nebija ne datoru, ne tīmekļa ar dažādiem viedokļiem, stāstiem un diskusiju forumiem. Šodien neskaitāmus procesus savā prātā un ķermenī esam iemācījušās veiksmīgi kontrolēt, tomēr radības joprojām ir stāsts par sievietes spēju ļauties. Arī bailēm un sāpēm.
Sajūtot ķermeni
Dzemdības sievietei ir dziļi intīms notikums, kurā liela nozīme ir tieši instinktīvām sajūtām, īpaši sev ērtākas pozas meklējumos, kas palīdz bērniņam nākt pasaulē vieglāk. Ļauties savam ķermenim, neraizējoties par to, cik pieklājīgi izskatīšos, ko par mani padomās, ja tagad teikšu, ka vēlos mesties četrāpus vai izstumt mazuli stāvus, var nebūt viegli, ja pēc dabas sieviete ir kautrīga vai savas vēlmes nav radusi izteikt skaļi. Kur nu vēl dzemdību laikā, kad visriņķī ir mediķi, kas noteikti zina labāk, kā mammai uzvesties, lai bērniņš veiksmīgi piedzimtu. Daļēji, protams, tā ir tiesa, bet neviens nespēs sajust mazuli labāk par mammu, tāpēc nav jābaidās runāt ar vecmāti un ārstu, kas bērniņam palīdz nākt pasaulē.
Dzemdībās bez komunikācijas nekas nenotiek. Vecmāte parasti aicina pamainīt pozu, “neiesēsties” vai ”neiegulties” vienā vairākas stundas, tomēr, ja sieviete nestāstīs, kā viņa vēlas iekārtoties, vai teiks – “kā liksiet, tā darīšu”, vecmāte izvēlēsies pozu, kas viņai būs ērtāka, bērniņu saņemot, stāsta Signe Irša.
Mammas un bērniņa veselība, dzīvība un drošība ir būtiskākais dzemdību gaitā, tāpēc arī tad, ja mamma vēlēsies dzemdēt stāvus, bet, piemēram, pārāk lielais augļūdeņu apjoms to neļaus, jo pastāvēs risks, ka var izslīdēt nabassaite, vecmāte ieteiks ieņemt kādu alternatīvu pozu – četrrāpus, guļus uz sāna, piemēram,” stāsta Signe Irša.
“Visbiežāk bērniņš nāk pasaulē, mammai esot dzemdību gultā pusguļus, pussēdus, guļot uz sāna vai arī tupot, nometoties četrrāpus, sēžot uz dzemdību soliņa,” norāda vecmāte, piebilstot, ka gadā ir vismaz viena mamma, kurai ērtāk mazuli laist pasaulē ir arī stāvot kājās. Jāatceras, ka dzemdību gultā ir iespējams ieņemt dažādas pozas un tās mainīt. Tāpēc, izvēloties vietu savām dzemdībām, būtu vērtīgi noskaidrot, kāds ir dzemdību nodaļas aprīkojums, kas ietekmēs iespējamo pozu veidus – vai ir auduma iekares, atbalsta striķis, dzemdību soliņš, vanna.
***
Konsultē: Signe Irša, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas vecmāte
Šis materiāls ir oriģinālsaturs, tā pārpublicēšana bez atsaucēm nav atļauta.